Lamb

LAMB par satiksmes drošību

Katrā desmitajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistīti gājēji, velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītāji

Arvien pieaugot gājēju, velosipēdu vai elektroskrejriteņu vadītāju skaitam, pieaug arī iespējas notikt ceļu satiksmes negadījumiem, kuros var ciest šie mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki. Lai veicinātu iedzīvotāju zināšanas, kā rīkoties ceļu satiksmes negadījumos un palīdzēt cietušajiem, Latvijas Automoto biedrība (LAMB) un biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) sadarbībā ar Valsts policiju uzsāk izglītojošu akciju “Zini, kā palīdzēt!”.

Pēc Valsts policijas datiem, šī gada pirmajos desmit mēnešos notikuši 15 957 ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), no kuriem aptuveni 10% gadījumu iesaistīti mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki – gājēji, elektroskrejriteņu vai velosipēdu vadītāji gājuši. Šajos CSNg traumas guvuši 1069 cilvēki, bet 44 gājuši bojā.

Pēdējos gados pilsētvidē ir pieaudzis dažādu ceļu satiksmes dalībnieku – gājēju, velosipēdu un elektroskrejriteņu vadītāju – skaits. Ja gājēji un riteņbraucēji negadījumos cieš arvien mazāk, tad nesenākie jaunpienācēji ceļu satiksmē – elektroskrejriteņu vadītāji – arvien biežāk. Dati rāda, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos negadījumu skaits ar elektroskrejriteņiem palielinājies par 240% pret pagājušo gadu, un tajos viegli cietušo skaits palielinājies par 219% pret pagājušo gadu. Turklāt, ja pagājušajā gadā smagas traumas negadījumos guva tikai viens elektroskrejriteņa vadītājs, tad šī gada pirmajos desmit mēnešos tie ir jau 13 cilvēki. Negadījumi bieži vien notiek, klātesot arī citiem sabiedrības locekļiem, tāpēc zināšanas par to, kā sniegt pirmo palīdzību, ir ļoti būtiskas,” uzsver LAMB prezidents Juris Zvirbulis.

Informatīvās kampaņas “Zini, kā palīdzēt!” mērķis ir izglītot sabiedrību, sniedzot zināšanas par to, kā sniegt pirmo palīdzību mazāk aizsargātajiem ceļu satiksmes dalībniekiem negadījumos.

Nereti negadījumu liecinieki apjūk un baidās sniegt pirmo palīdzību cietušajiem, jo nezina, kā to darīt pareizi. Protams, ir situācijas, kad traumas ir tik smagas, ka palīdzēt var tikai profesionāli mediķi, tomēr bieži vien arī negadījuma liecinieks  vai garāmgājējs var veikt pirmos palīdzības soļus, tādējādi palīdzot cietušajam līdz brīdim, kad ierodas neatliekamā medicīniskā palīdzība,” skaidro biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Pirmās palīdzības rīcības secība nelaimes gadījuma vietā skati šeit.