Lamb

LAMB par satiksmes drošību

Vai jūra ir tikai jaunajiem?

Mūsu valstij ir dota īpaša priekšrocība – atrasties pie jūras. Lielākā daļa no septiņiem miljardiem pasaules iedzīvotāju jūru nav redzējuši un iespējams neredzēs, toties mēs Latvijā varam to apmeklēt jebkurā gadalaikā, lai gan īpaši pludmale mūs aicina vasarā. Tas ir viens no svarīgākajiem argumentiem, kas uzrunā ārvalstu tūristus, tajā skaitā autotūristus, lai pieņemtu lēmumu par Latvijas apmeklējumu. Reti kuram cilvēkam uz zemeslodes ir iespēja stundas vai pat pusstundas laikā nokļūt atpūtas vietā pie jūras vai pat slavenā peldvietā un kūrortpilsētā. Tātad simboliski varētu teikt, ka jūra sekmē ekonomiku, no kuras darbības efektivitātes it atkarīga infrastruktūras izveide, kā arī sociālie maksājumi un pensijas.

Sakārtota vide ir viens no elementiem, kas veicinātu potenciālo aizbraucēju palikšanu Latvijā un aicinātu atgriezties jau prombūtnē esošos tautiešus, savukārt no ekonomikas attīstības viedokļa būtu saprātīgi, ja piekļuve pludmalēm būtu pietiekami komfortabla un aprīkota. Tas būtu ieguldījums arī vides saglabāšanā, jo mazinātu kāpu izbraukāšanas un citus dabas piesārņošanas riskus. Nenoliedzami šobrīd vietējā Latvijas tūrisma industrija ir spērusi platus progresa soļus, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izvēlas atpūsties mūsu valstī un neizvēlas organizētos lidojumus vai autobusu braucienus. Piemēram, Carnikavā, kuras pludmali, bieži apmeklē ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī tūristi no citiem Latvijas novadiem, dabas parkā pie jūras ir izveidota mūsdienu prasībām atbilstoša automašīnu stāvvieta, kas liecina par pašvaldības ieguldījumu tūristu piesaistē. Tomēr pāris desmiti stāvēšanas vietu labā „jūras” laikā ne tuvu ir pietiekami un nenodrošina pat puses motorizēto atpūtnieku vajadzības, tādēļ pašvaldībai būtu jāsper nākamais solis, palielinot dabai nekaitīgas automašīnu stāvēšanas iespējas. Šobrīd, redzot, ka visas stāvvietas ir aizņemtas, neatliek nekas cits kā atgriezties pilsētā un „kātot” atpakaļ ar kājām. Tas nav grūti, ja esat jauns un sprigans, jo tad iešana līdz jūrai var būt patīkama laika pavadīšana, tomēr, ja esat vecāka gadu gājuma, māmiņa ar ratiņiem, vai cilvēks ar īpašām vajadzībām, tad nokļūšana pludmalē ir stipri apgrūtināta, bet dažos gadījumos pat neiespējama, ir cilvēki, kuriem šāds pārgājiens karstā dienā turp un atpakaļ var būt pat veselībai riskants?

Tikai sakārtotu, mūsdienu prasībām atbilstošu stāvvietu ar tualetēm un atkritumu urnām ierīkošana netālu no populārām pludmalēm ir risinājums kā mazināt vides piesārņošanas, tajā skaitā kāpu izbraukāšanas riskus. Arī vietējiem iedzīvotājiem diez vai būtu pamats satraukties, ka stāvvietas palielinās iebraucēju skaitu un mazinās ierasto klusumu un mieru. Tūristi tāpat brauks, tikai automašīnas nenovietos īpašās stāvvietās, bet vietējo iedzīvotāju durvju priekšā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēdējos trīs gadus arvien vairāk ārvalstu pilsoņu apmeklē Latviju un arvien vairāk mūsu valstī tērē naudu, tādēļ arī no tūrisma attīstības viedokļa ir svarīgi sakārtot visu nepieciešamo infrastruktūru. Savukārt pašvaldību atbildīgajām amatpersonām attīstot vietējo infrastruktūru, īstenojot cita veida vietējo attīstību, būtu jānodemonstrē iedzīvotājiem, ka pašvaldības budžeta pildīšana ir visu iedzīvotāju interesēs.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

 

Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis