LAMB par satiksmes drošību
Valda Dombrovska valdības atbalsts autoceļiem paredzētā finansējuma turpmākai piesaistei ceļu lietotāju maksājumiem ir vērtējams, ka nozīmīgs solis ceļu turpmākās sabrukšanas novēršanā. Arī valdības lēmums par papildus 20 miljonu latu piešķiršanu ceļu būves nozarei ir neliels, tomēr nepieciešams finansiāls ielāps. Tajā pat laikā stratēģiski vissvarīgākais ir atbalsts priekšlikumam pakāpeniski līdz 2020. gadam panākt, lai 80 procenti no iekasētā degvielas akcīzes nodokļa tiktu novirzīti ceļiem. Šobrīd „Valsts autoceļu fonda” rīcībā nonāk tikai 25% no iekasētā degvielas akcīzes un ikgadējā ekspluatācijas nodokļa, kas ir aptuveni 70 miljoni latu un ir kādas 3-4 reizes mazāk nekā nepieciešams. Atliek cerēt, ka līdzīgu izpratni izrādīs Saeima, kurai jāpieņem atbilstošas izmaiņas budžetā. Tik tiešām svarīgi, lai ceļu būves nozare varētu rēķināties ar noteiktu finansējumu ilgākā laika periodā nevis tikai ar to, ko konkrētā brīdī varam un gribam atļauties. Valstij savā attīstībā vienmēr būs operatīvas vajadzības, tomēr to apmierināšana nedrīkst būt uz sabrūkošo ceļu rēķina. Ir zināms līdzekļu apjoms, kuru valsts saņem ik gadus no degvielas akcīzes nodokļa, tāpat šo apjomu ir iespējams prognozēt arī turpmākajiem gadiem. Tas dod iespēju veikt kalkulācijas un izstrādāt objektīvus vidēja termiņa ceļu būves plānus, iegūstot pārliecību, ka iesāktos darbus būs iespējams turpināt un pabeigt, ka konkrētam ceļu infrastruktūras mezglam arī pēc gadiem pieciem būs iespējams attīstīt turpinājumu.
Autoklubs LAMB jau sen gan publikācijās, gan publiskās akcijās ir aicinājis degvielas akcīzes nodokļa lielāko daļu, vismaz 80%, paredzēt tieši ceļiem, tādēļ ir svarīgi, ka valdība ir ņēmusi vērā gan automobilistu, gan sabiedrisko organizāciju un ekspertu viedokļus, tikai žēl, ka Satiksmes ministrija minētos priekšlikumus valdībā iesniedza tik vēlu it kā to nozīme nebūtu bijusi zināma jau krietnu laiku iepriekš. Iespējams, ka ātrāka Satiksmes ministrijas reakcija būtu kaut nedaudz mazinājusi Latvijas ceļu sabrukšanu jau šobrīd.
Vēl tikai jāaicina valdība meklēt iespējas ceļiem paredzētā akcīzes nodokļa apjoma palielināšanu veikt pēc iespējas ātrāk, kamēr Latvijā vēl ir ceļi, jo 2020. gads, kurā Satiksmes ministrija aicina sasniegt 80% apjomu no degvielas akcīzes ceļiem, var būt par vēlu. Lai veicinātu Latvijas ekonomisko konkurētspēju ir arī jāsamazina Latvijas autovadītāju ikgadējie obligātie maksājumi, kuri ievērojami pārsniedz pārējo Baltijas valstu braucēju izdevumus, un labs sākums būtu ikgadējā ekspluatācijas nodokļa iekļaušana degvielas akcīzes nodoklī. Mūsu Baltijas kaimiņi šādu nodokli nepazīst! Tajā pat laikā pastāvīgs un prognozējams finansējums iespējams ir pats būtiskākais priekšnoteikums labiem ceļiem, tomēr ne vienīgais, jo nedrīkst aizmirst par ceļu būves kvalitāti, uzraudzību un kontroli. Sakārtoti ceļi ir jebkuras plaukstošas ekonomikas priekšnoteikums, jo tie nepieciešami gan uzņēmējiem, gan ierēdņiem, gan skolēniem un studentiem, gan citiem sabiedrības locekļiem, lai nokļūtu līdz izvēlētajam mērķim.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.
Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu projekta Nr. 1DP/1.5.2.2.2/11/APIA/SIF/108 “Latvijas automoto biedrības administratīvās kapacitātes stiprināšana satiksmes dalībnieku zināšanu līmeņa paaugstināšanai” ietvaros. Par publikācijas saturu atbild Latvijas automoto biedrība.