LAMB par satiksmes drošību

Valsts policija ir iezvanījusi satiksmes drošības trauksmes zvanu, jo šā gada pusotrā mēnesī uz neregulētām gājēju pārejām ir jau notikuši sešpadsmit ceļu satiksmes negadījumi, kuros autovadītājs uzbraucis gājējam, turklāt  divos gadījumos cietuši bērni. Situācija patiešām kļūst arvien ir satraucošāka, jo salīdzinājumā aizvadītajā gadā kopumā tika fiksēti sešdesmit pieci šādi gadījumi, kuros cietuši trīs bērni. Tātad veicot matemātiskas manipulācijas pusotrā mēnesī vidēji bija aptuveni 8 cietušie, kas ir divreiz mazāk. Kopējā statistika var nedaudz iesmidzināt, jo no visu ceļu satiksmes negadījumu apjoma četrpadsmit procenti ir notikuši uz gājēju pārejām. Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejā, kur izskatīja jautājumu par drošību uz gājēju pārejām, dažai amatpersonai minētie četrpadsmit procenti nelikās pietiekami, lai būtu pamats satraukumam. Tomēr gribu atgādināt, ka gājēju pāreja ir tā ceļa daļa, uz kuras gājējam ir jābūt īpaši pasargātam, tādēļ katrs negadījums uz “zebras” ir trauksmes vērts.

Ir divi iemesli, kādēļ gājējiem paredzētajā drošības telpā notiek negadījumi –  pirmais ir satiksmes noteikumu neievērošana, bet otrs nedroša satiksmes  infrastruktūra, un visbiežāk slikts apgaismojums. Pret pirmo ir jācīnās ar likuma spēku, bet otrā jāpilnveido jau šodien pirms tā kļūst par nacionālu problēmu. Rīgā ir 517 gājēju pārejas, no kurām 417 ir neregulējamas, bet no šīm pārejām 280 ir vēl neapgaismotas. Varam teikt, ka vairāk nekā puse Rīgas gājēju pāreju ir neapgaismotas un neregulējamas, tātad gājējam nedrošas. Ir valsts standarts, ka neregulējama gājēju pāreja ir ierīkojama vietās, kur cilvēku plūsma ir no 50 līdz 300 stundā, tālāk jau seko pāreja ar luksoforiem. Tomēr situācijā, kad negadījumu skaits pieaug, diez vai ir lietderīgi formāli skaitīt gājējus, maksimāli ir jāizmanto iespēja pasargāt iedzīvotājus no traumām un pat bojā ejas. Rīgā ir labi zināmas vairākas bīstamas pārejas, piemēram, braucot no centra, viena pirms Kalnciema tilta un divas pēc. Tās šķērso vismaz divas joslas katrā virzienā, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem. Autovadītāji labi zina situāciju, kurā pa pirmo joslu braucoša mašīna  piebremzē, lai palaistu gājēju, bet pa otro joslu braucošais nenobremzē, jo aiz blakus esošā auto gājēju neredz. Savu ātrumu ierobežojošo lomu spēlē uzstādītie stacionārie fotoradari, tomēr labi zinām, ka noteiktai “lielceļu karaļu” šķirai arī radars nav iemesls, lai ievērotu ātruma ierobežojumus, tādēļ jāuzlabo arī pašu pāreju infrastruktūra. Līdzīga bīstama un neapgaismota pāreja pār četrām joslām ir uz Stirnu ielas, kur gājējam un autovadītājam jābūt īpaši uzmanīgiem.

RD Satiksmes   departamenta informācija liecina, ka šogad neregulējamās gājēju pārejās paredzēts investēt 280 000 eiro. Ja zinām, ka papildus apgaismojuma izbūve maksā  8000 eiro, tad šogad var izgaismot 35 “tumšās” pārejas. Uz priekšu, jāsāk jau vakar!

Valsts policijai, paužot satraukumu par drošību uz pārejām, bija arī vairāki ierosinājumi, piemēram, īpašas vibrojoslas izveide pirms gājēju pārejas, kas pakļauj spēkratu mehāniskai vibrācijai, bet vadītāji samazina ātrumu un pastiprināti pievērš uzmanību uz ceļa esošajai situācijai. Cits ierosinājums ir mirgojošu gaismas diožu ieviešana, kas arī brīdinātu autovadītāju, ka tuvojas gājēju pāreja, pirms kuras ir jāpiebremzē un jāpārliecinās, vai tik kāds neplāno šķērsot ielu, bet varbūt jau to dara.

Ir vēl kāds satiksmes drošības ekspertu ierosinājums, noteikt, ka ne tikai pati pāreja pār ceļu, bet arī 1-2 metri ielas malās no likuma viedokļa tiek uzskatīti kā gājēju pāreja. Tātad arī tai jābūt tāpat ar “zebru” apzīmētai kā brauktuves daļai, tik pat labi izgaismotai un autovadītājam noteikti jānobremzē un jāapstājas, redzot gājēju jau šajā laukumā, bet vēl neuzkāpjot uz ceļa.   Tad mazināsies arī neskaidrība, kā jārīkojas situācijā, kad gājējs it kā grozās ceļa malā pirms pārejas, tomēr autovadītājs īsti nesaprot, ies cilvēks vai ne. Ieviešot šādus papildinājumus, protams, jāizskaidro arī gājējiem, ka telpa pirms pārejas pār brauktuvi no likuma viedokļa arī ir gājēju pāreja, un gadījumā, ja nav iecere šķērsot ielu, tajā nav jāuzkavējas un jāmaldina autovadītāji. Vēl citi līdzekļi ir ceļu sašaurinājums vietās, kur ir divas joslas, kā arī gājēju saliņas.

Infrastruktūra ir svarīga, tomēr tā neizšķir visu, jo šķērsojot pāreju, uzmanīgam jābūt gan gājējam, gan autovadītājam. Gājējam ir uzmanīgi jānovērtē situācija, vai tomēr kāds nebrauc, nevis pilnīgā pārliecībā par savu neievainojamību jāklausās mūzika austiņās vai jāspaida telefons, bet autovadītājam, tuvojoties pārejai, ir jānobremzē, rūpīgi jāpārliecinās vai kāds tomēr neplāno izlekt uz ceļa. Paša izraisīts ceļu satiksmes negadījums var  būt psiholoģiska trauma, kuru nav iespējams pārdzīvot visu atlikušo mūžu.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis.