LAMB par satiksmes drošību

FeelingshockedinSiauliai (Šokēts Šauļos) – tā sociālajos tīklos savas sajūtas raksturojis kāds Latvijas autovadītājs, ieraugot,  cik maksā degviela kaimiņvalstī vienā no Neste DUS. 21. janvārī 95. markas benzīnam cena bijusi 95 centi, bet dīzeļdegvielai pat 77 centi, kas ir krietni mazāk nekā Latvijā. Arī Igaunijā Statoil degvielas uzpildes stacijā Pērnavā nesen 95 benzīns maksājis 88, bet dīzelis 82 centus.

Nav taisnība, ka  degviela Latvijā jebkur ir ievērojami dārgāka nekā Lietuvā vai Igaunijā. Salīdzinot Statoil DUS cenas, dažkārt var redzēt lielākus ciparus pie dienvidu vai ziemeļu kaimiņiem, tomēr, piemēram, Lietuvā  ir atrodamas tādas uzpildes stacijas, kur litrs dīzeļa maksā 75 centus. Turklāt nebūt ne no mucas Baltkrievijas vai Krievijas pierobežā. Protams, eksperti uzreiz teiks, ka ir taču dažādas dīzeļdegvielas, kuras ir vai nav piemērotas aukstai ziemai – jo  zemākā temperatūrā sasalst, jo ir dārgākas. Citi zinātāji uzreiz velk no gudrību lādes ārā stāstu par dārgo biokomponenti, kas lūk sadārdzina degvielu akurāt tieši Latvijā. Daži viedie eksperti runā par ievērojamām cenu atšķirībām pat viena tīkla degvielas uzpildes stacijās dažādās pilsētās. Tomēr skumji, ka visi šie skaidrojumi ir atbildot uz pamatjautājumu – kādēļ mums ir sliktāk, dārgāk utt.?

Par dažiem centiem vairāk varētu būt, un iespējams autovadītājus tas pat apmierinātu, ja degvielas cenā Latvijā tāpat kā pārējās Baltijas valstīs būtu iekļauts ikgadējais transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis. Tomēr līdz šim katru gadu, dodoties uz tehnisko apskati, jāsagatavo pieklājīga naudiņa, jo jāmaksā fiksētsnodoklis, kura summa nemainās nobrauc auto 100 000 vai 1000 km gadā.

Pēc nesen nokusušā un šur tur vēl kūstošā sniega ielās atklājas arvien jaunas bedres, visbiežāk tās ir nelielas, bet asām malām, tātad liels ir risks iebraucot tādā pārsist riepu. Šogad Autoklubs LAMB jau ir palīdzējis 109 autovadītājiem, kuru spēkratiem bija pārsistas riepas, turklāt 39 bija tās pārsituši tieši pēdējās dienās, atkušņa laikā. Šur tur ielās ir redzami vīri vestēs, aizlāpot bedrītes. Skaidrs, ka tas jādara jau šobrīd, neskatoties uz laika apstākļiem, jo dažviet asfalta bojājumi ir bīstami. Tomēr, ja Latvijā tāpat kā pārējās Baltijas valstīs absolūti lielākā daļa no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un degvielas akcīzes tiktu izmantota ceļu uzturēšanai, visdrīzāk bedres lielos daudzumos nelīstu ārā pēc sniega nokušanas. Latvijā no autovadītājiem ar akcīzes nodokli degvielai tiek iekasēti vairāk nekā 400 miljoni eiro, bet uz ceļiem nonāk labi ja 200 miljoni. Turklāt ir vēl citi maksājumi, kā nodeva par tehnisko apskati, apdrošināšana utt.

Ir godīgi un līdztiesīgi ja nodokļiir saistīti ar nobraukto kilometru daudzumu– jo vairāk brauc, jo vairāk bojā segumu. Tikko ir savākti 10 000 autovadītāju paraksti par transportlīdzekļa nodokļa iekļaušanu akcīzē, un ceram, ka Saeima novērtēs šo iniciatīvu un atbilstoši rīkosies.

Ņemot vērā bēdīgo ceļu stāvokli, būtu jāatjauno  Autoceļu fonds. To valdība likvidēja krīzes laikā, kuru taču esam veiksmīgi pārvarējuši.  Tajā jānonāk naudai no iekasētā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un akcīzes nodokļa degvielai. Skaidrs, ka mūsu valsts finanšu kuģa vadībai var nepatikt konkrētam mērķim iezīmēta nauda. Labāk lai viss ir vienā maisā, jo tad ceļu naudu var izmantot dažādām citām lietām, kurām šis nodoklis nav domāts.

Un vēl, neskatoties uz to, ka ceļu kvalitāte Lietuvā un Igaunijā ir labāka esam aprēķinājuši, ka pirmos divos gados par jaunu mašīnu autovadītājs dažādos nodokļos Latvijā vidēji nomaksā aptuveni 700 eiro, Igaunijā no 200 līdz 300 eiro, bet Lietuvā  zem 100 eiro – FeelingshockedinLatvia(Šokēts Latvijā)!

Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis