LAMB par satiksmes drošību

Ņemot vērā Latvijas ceļu vietām bēdīgo stāvokli un biežos publiskos aicinājumus ceļu satiksmes negadījuma gadījumā sūdzēt tiesā ceļu uzturētājus, nezinātājam varētu likties, ka krietna „Latvijas Valsts ceļu” (LVC) ikgadējā budžeta daļa aizplūst tieši nomaksājot tiesas piespriestās kompensācijas. Kā izrādās, tie ir maldi, jo publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka kopš neatkarības atgūšanas cietušie tiesas procesu pret LVC uzvarējuši tikai vienreiz, turklāt pēc sešu gadu tiesāšanās tā bijusi Saeimas autobāze, iegūstot 400 LVL. Tik tiešām, kuram gan autovadītājam pietiktu pacietības, lai tiesātos tik ilgu laiku, piemēram, par vienu sabojātu riteni. Tādēļ arī autovadītāju lielākā daļa tiesas procesus neierosina, baidoties no ilgstošajām peripetijām, kas var ietekmēt arī prasītāja veselību.

Autoklubam LAMB ir ilgstoša pieredze, aizstāvot savu biedru tiesības un palīdzot autovadītājiem, kuriem nepaveicies „trāpīt” bedrē, atvērtā kanalizēcijas lūkā vai dziļā peļķē. Esam palīdzējuši mūsu biedriem gatavot prasības tiesā vai vērsties vietējās pašvaldībās, tādējādi saņemot kompensāciju un bieži izvairoties no ilgstošas tiesas procedūras.
Katram autovadītājam būtu jāzina obligāti veicamās procedūras pēc negadījuma un iespējamie „zemūdens akmeņi”, kas var sekmēt viņiem negatīvu tiesas spriedumu. Tie, kam ir KASKO apdrošināšana, jāseko apdrošinātāja noteikumiem, bet pārējiem būtu jāievēro sekojoša rīcība. Pēc negadījuma, nepieciešams, lai ceļu policija vai pašvaldības policija fiksē negadījuma apstākļus, kā arī pašam autovadītājam vēlams nofotografēt negadījuma detaļas. Tad auto jānogādā autoservisā, kur profesionālam ekspertam jāveic zaudējumu tāmes sastādīšana.

Pēc detalizētas pretenzijas sastādīšanas tā jāiesniedz par šo posmu atbildīgajam ceļu uzturētājam, parūpējoties par iesnieguma atbilstošu reģistrāciju, lai saņēmējs nevarētu atrunāties, ka šāds iesniegums nav saņemts. Ja ceļu uzturētājs atsakās maksāt kompensāciju, tad būtu jāvēršas tiesā, izvērtējot gan visus riskus un iespējamās sekas. Piemēram, jāizvērtē vai pirms bedres bijusi atbilstoša brīdinājuma zīme par nelīdzenu ceļu, vai bedre bijusi viena vai vairākas garākā ceļa posmā. Atbildētājam noteikti gribēsies kā argumentu minēt „universālo” nepiemērotā ātruma izvēli. Katram pilsonim demokrātiskā valstī arī autovadītājam ir jāaizstāv savas tiesības, un jo biežāk to darīsim, jo labākus rezultātus, šajā gadījumā kvalitatīvākus ceļus panāksim. Ja valsts kapitālsabiedrībām arvien vairāk būs jāmaksā soda naudās, tās ātri vien sapratīs, ka daudz izdevīgāk ir uzturēt kvalitatīvus ceļus nevis maksāt arvien pieaugošus kompensācijas apjomus.

Autoklubam LAMB, kā sabiedriskai organizācijai, ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādejādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis