LAMB par satiksmes drošību

Šogad jau sešpadsmit bojāgājušie uz Latvijas ceļiem! Situāciju par katastrofālu sauc gan policijas darbinieki, gan Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji, gan katrs autovadītājs, kurš šajās dienās braucis pa melno ledu. Nu jau pagātnē ir tie optimistiskie laiki, kad Latvija bija pozitīvs piemērs starp ES valstīm, jo pie mums visstraujāk samazinājās bojā gājušo skaits, bijām lepni par saviem sasniegumiem un mūs lielīja arī partneri Eiropā.

Diemžēl tā bija pagātne jau 2013. gadā, kad asiņainajā novembrī bojā gāja 27 cilvēki, aizvadītajā gadā bojā gājušo skaits bija tuvu 200 cilvēkiem, kas varētu būt Latvijas melnais rekords, gandrīz trešā daļa no tiem bija gājēji. Šos skaitļus izdzirdot, lielāka daļa autovadītāju jautā sev, kādēļ tā notiek, kāpēc, neskatoties uz plašajām satiksmes drošības kampaņām, sodu palielināšanu, masveida pārbaudēm un citiem pasākumiem bojā gājušo skaits pieaug?

Satiksmes negadījums visbiežāk ir daudzu elementu kopums, kurā kāds, piemēram, slideni ceļi var dominēt, tomēr pārējie spēlē savu lomu traģēdijas izraisīšanā. Liela bojāgājušo daļa gan aizvadītajā gadā, gan šā janvāra sākumā ir gājēji, kuriem par satiksmes drošību atbildīgās institūcijas nav izveidojušas nepieciešamo infrastruktūru. Latvijas Automoto biedrība (LAMB) jau ne reizi ir pievērsusi uzmanību nedrošajām gājēju pārejām, kurām daudz kur jābūt regulējamām, bet ja ne, tad noteikti labi apgaismotām, informācijai par to tuvošanos, jābūt redzamai jau krietnu laiku pirms pārejas. Tomēr daudz drošāka un mūsdienu intensīvajai satiksmei piemērotāka ir brauktuves krustošana pa apakšzemes tuneli vai gājēju tiltu. Protams, tūlīt atskanēs balsis, cik tas ir dārgi, bet atcerēsimies – viens bojāgājušais valstij izmaksā pus miljonu eiro.

Medemciemā, Olaines novadā, ir gājēju tunelis, tomēr ar izdemolētu apgaismojumu tas ir nedrošs it īpaši tumšajā diennakts laikā, kad šajā sezonā cilvēki dodas uz un atgriežas no darba, tādēļ bieži to neizmanto un nesen, šķērsojot brauktuvi, tur bojā gāja vecāmāte ar mazmeitu. Šajā traģēdijā savienojās vairāki elementi – slidens ceļš, brauktuves šķērsošana neatļautā un bīstamā vietā, kur abos virzienos ir vairākas joslas un arī pašvaldības vienaldzība, kas nespēja panākt, lai atbildīgie dienesti uzturētu tuneļa apgaismojumu kārtībā. Par satiksmes drošību atbildīgās amatpersonas plāno tajā ceļa posmā celt augstus žogus, lai gājēji neskrien pār ceļu. Iespējams tas ir risinājums, tikai jācer, ka kāds laika īsinātājs, neizveidos žogā caurumu, līdzīgi, kā uz Ulmaņa gatves pie lielveikala „Sky”, pakļaujot riskam sevi un citu. Iespējams, ka šādās vietās būtu jāuzstāda videokameras, lai dažādus ļaunprāšus un arī satiksmes noteikumu pārkāpējus fiksētu, pēc tam attēlu ievietojot kādā kopējā interneta vietnē, lai sabiedrība redz un nosoda. Jācer, ka šogad gadāmie fotoradari, kas nu kalpošot patiesai satiksmes drošībai, nevis naudas pelnīšanai, mazinās braukšanas ātrumu tajās bīstamajās vietās, kur tas tik tiešām ir svarīgi.

Negaidīti sliktie laika apstākļi sarežģī darbu arī ceļu uzturētājiem, tomēr, ņemot vērā, patiesi traģisko situāciju, pārsteidz vienaldzība un ieinteresētības trūkums, kas bija jūtams 13. janvāra intervijas laikā TV Panorāmā. Autoceļu uzturētāji acīmredzami netika galā ar saviem pienākumiem, ceļi bija tik slideni, ka grūti uz tiem nostāvēt, kur nu vēl braukt uz nobremzēt, tomēr VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs klāsta, ka normatīvi ir izpildīti, tie nav jāmaina un iespējams, ka pie vainas bija nevis slidenie ceļi, bet riepu kvalitāte. Autovadītāji sagaidītu vismaz kādu izpratni par notikušajām nelaimēm, skaidrojumu, ka masveidā apledojušos ceļus nebija iespējams savlaicīgi apstrādāt, un kas būtu nepieciešams, lai to citreiz varētu izdarīt. Nekāda nākotnes redzējuma, tikai pašapmierinātība ar padarīto, stāsti par normatīviem un nevēlēšanās neko mainīt. Jāpiekrīt gan, ka riepas, bremzes un cits drošības aprīkojums ne vienmēr ir kārtībā, kas arī bieži ir avārijas iemesls, tāpat kā atstarotāji un vestes gājējiem, kuru nepieciešamība tiek regulāri popularizēta, tomēr bieži netiek ievērota.

Šajos apstākļos, kad ceļa seguma kvalitāte mainās negaidīti, kad apledojums parādās pēkšņi, īpaši svarīga ir operatīva komunikācija un autovadītāju informēšana. Ziņu avots, kuru visdrošāk var uztvert cilvēks pie stūres ir radio, tādēļ šādos apstākļos Latvijas radio 1 varētu uzņemties lomu ik pēc neilga laika kā jau ārkārtas situācijā, informējot par ceļu stāvokli un notikumiem uz tiem. Iespējams, ka intensīvai šādas informācijas apkopošanai un translācijai būtu nepieciešams radio piešķirt papildus līdzekļus, tomēr tas noteikti atmaksātos izglābtajās cilvēku dzīvībās.

Jāatceras, ka dzīvojam informāciju tehnoloģiju laikmetā, kad ir dažādas jaunas komunikācijas iespējas. „Latvijas Valsts ceļi” savā 60 miljonu budžetā varētu atrast līdzekļus īpašas aplikācijas izveidei mobilajiem telefoniem, kurā būtu apkopota informācija no uzņēmuma rīcībā esošajām 37 ceļu laboratorijām, un autovadītāji operatīvi uzzinātu par ceļu stāvokli tajā telpā, kurā viņi brauc un drīzumā nokļūs.

Viens no satiksmes negadījumu iemesliem ir līdzekļu trūkums – valstij un pašvaldībām, lai izbūvētu drošu infrastruktūru, autovadītājiem, lai aprīkotu auto ar pietiekami kvalitatīviem un arī dārgiem drošības elementiem. Tomēr nevaram gaidīt, kad visi kļūsim bagātāki, ieguldīsim satiksmes drošībā jau šodien, citādi pēc gadiem nebūs kam braukt pa labajiem nākotnes ceļiem.

Autoklubam LAMB, kā sabiedriskai organizācijai, ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādejādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis