LAMB par satiksmes drošību

No 6. līdz 12. maijam tiek atzīmēta ANO Globālā satiksmes drošības nedēļa. Tās ietvaros Eiropas Savienībā tika rīkots gājēju drošībai veltīts pasākumu kopums ar nosaukumu „The long short walk” (garais, īsais gājiens), kas sākās Briselē ar organizētu gājienu, kuru vadīja ES Transporta komisārs Sīms Kallas. Nedēļas laikā gan ES „galvaspilsētā”, gan dalībvalstīs notika dažādas akcijas, kuru mērķis bija pievērst uzmanību vismazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošībai, jo katru gadu pasaulē bojā iet vairāk nekā 250 000 gājēju.

„Ja salīdzinām ES dalībvalstis, tad ar satraukumu jāsecina, ka tieši Latvijā gājēji ir visapdraudētākie, jo veido 35% no visiem satiksmes negadījumos bojāgājušajiem. Savukārt, ja saskaitām kopā gājējus, riteņbraucējus, mopēdistus un kvadraciklistus, tad šo bojāgājušo un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku daļa ir vēl šausminošāka – 51% jeb 90 cilvēki no 177, tātad lielākā daļa. Tik liels īpatsvars nav nevienā citā ES valstī, kas ne tikai izraisa satraukumu, bet arī liek aktīvi meklēt risinājumus, lai situāciju pēc iespējas ātrāk uzlabotu”, uzsver Autokluba LAMB prezidents Juris Zvirbulis.

Aktuāls iemesls apdraudējumiem ir regulējamu gājēju pāreju, gājēju tiltiņu un apakšzemes pāreju trūkums. Cilvēkiem ir savi dabiskie ikdienas maršruti atkarībā no dzīves un darba vietām, sabiedriskā transporta pieturām, veikaliem, valsts un pašvaldību iestādēm un citiem objektiem, kas jāapmeklē. Balstoties uz šiem iedzīvotāju tradicionālajiem maršrutiem jau ir veidotas līdzšinējās gājēju pārejas, tomēr pagaidām nepietiekami. It īpaši svarīgi ir panākt drošāku vairākjoslu šoseju šķērsošanu, izbūvējot gājēju tiltiņus un apakšzemes pārejas. Saprotams, ka pretarguments būs kārtējais naudas trūkums, tomēr tad jāatgādina, ka viens bojāgājušais pēc CSDD datiem valstij un tautsaimniecībai nodara zaudējumus 350 000 latu apmērā. Protams, nav naudā izmērāms zaudējums, kas nodarīts tuviniekiem, tādēļ tiltiņa vai tuneļa celtniecība vairs nav tik dārga, kā sākotnēji izskatās.

Cits ne mazāk izplatīts iemesls ir jau esošo neregulējamo gājēju pāreju nepietiekama drošība, tajā skaitā apgaismojuma trūkums un dažkārt bīstamais izvietojums. Autovadītāji, kas ikdienā brauc pa vienu maršrutu, zina pāreju atrašanās vietas, bet kā, lai tās pamana iebraucējs no citas pilsētas vai pat valsts, ja naktī tās ir tumšas un atrodas aiz līkuma vai tilta apakšā. Spilgts piemērs ir gājēju pārejas Kalnciema tilta abās pusēs, kas, lai gan ir apgaismotas, tomēr nav pietiekami drošas. Gājējam ir jāšķērso vairākas joslas vienā virzienā, intensīvas automašīnu plūsmas laikā, tādēļ būtu nepieciešama vismaz viena divu līmeņu gājēju pāreja.

Lai pievērstu uzmanību gājēju pāreju nepietiekamai drošībai Autoklubs LAMB jau ziemā rīkoja konferenci „Gājēju pāreju vieta un loma satiksmes infrastruktūrā” http://www.lamb.lv/index.php?id=107, kuras dalībnieki, valsts un sabiedrisko organizāciju pārstāvji bija vienisprātis, ka pāreja drošībai nav pietiekama.

Diemžēl jāatzīst, ka sava daļa kritikas jāuzņemas pašiem gājējiem, kuri cenšas šķērsot ielu neatļautās vietas, kā arī tumšajā diennakts laikā neizmanto atstarotājus. Joprojām, arī pēc gājēju tiltu pabeigšanas, braucot pa šoseju uz Jūrmalu, var redzēt gājējus, kas šķērsojot brauktuvi nopietni riskē ar dzīvību.

Īpaša riska grupa, kam jāpalīdz un jāatgādina par satiksmes drošību, ir bērni, kuriem jau skolā un ģimenē ikdienā atkal un atkal jāstāsta par ceļu satiksmi un iespējamajiem riskiem. Tātad ir labi zināms pasākumu komplekss, kas veicams, lai satraucošās tendences attīstība tiktu apturēta, un nepieciešama tika apņēmība un tālredzība.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

Autoklubs LAMB