LAMB par satiksmes drošību

Apkopojot 2014. gada statistiku secinām, ka Latvija joprojām ir stabili pēdējā vietā ES, rēķinot bojā gājušo skaitu uz vienu miljonu iedzīvotāju. Mūsu valstī ir 106 bojā gājušie, vidēji ES – 51, bet pirmo vietu ieņemošajā Zviedrijā – 28. Nav taču Zviedrija nekāda dienvidu valsts, kur nebūtu sniegi, slidenu ceļi un ilgs tumšais diennakts laiks! Tātad ģeogrāfiskais izvietojums, klimata zona un laika apstākļi nav svarīgākais kritērijs, kas ietekmē satiksmes drošību.

Nesen Rīgā notika divi satiksmes drošībai veltīti nozīmīgi pasākumi, kuros iezīmējās jauna izpratne par darāmo, lai Latvija pamestu bēdīgi traģisko Eiropas pastarīša vietu. Tā 5. novembrī Satiksmes ministrijā notika  Ceļu satiksmes drošības rādītāju programmas (PIN – RoadSafetyPerformanceIndex) augsta līmeņa diskusija, kurā starptautiskie un vietējie eksperti sprieda par ES dalībvalstu paveikto satiksmes drošības uzlabošanā. Diskusija pamatā fokusējās uz mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības stiprināšanu, un izskanēja viedokļi par Latvijā veicamajiem pasākumiem. No rietumu ekspertiem izskanēja viedokļi, ka svarīgākie pasākumi, stiprinot satiksmes drošību, ir mūsdienīgas infrastruktūras izveide un moderno tehnoloģiju pielietošana automašīnu aprīkojumā. Jau šobrīd arvien plašāk Eiropas valstīs tiek izmantotas riteņbraucēju atpazīšanas un aklo zonu brīdinājuma sistēmas, kuru darbības rezultātā auto „gudrās iekārtas” pašas var pieņemt lēmumu par automātisku bremzēšanu. Tajā pašā laikā gan no ārvalstu, gan pašmāju ekspertiem izskanēja arī vairāki strīdīgi viedokļi, piemēram, ka atbilstošas un drošas infrastruktūras izveide jau šobrīd ir svarīgāka par atstarojošo vestu, un citu atstarojošu elementulietošanu uz Latvijas ceļiem. Protams, ja mūsu valsti caurvītu no brauktuves atdalītu, labi apgaismotu velojoslu vai celiņu tīkls, atstarojošo vestu nozīme riteņbraucējiem ievērojami samazinātos. Tomēr nedzīvojam kādā Utopijas valstī, kur viss nekavējoties sakārtojas atbilstoši diskusijās nolemtajam, mēs zinām, ka līdz patiesi drošai infrastruktūrai vēl tāls ceļš ejams, tādēļ bezatbildīgi ir esošajā situācijā neatbalstīt atstarojošo vestu, atstarotāju, lukturīšu un citu gaismas elementu lietošanu. Valsts Ceļu pārstāvju teiktais liecina, ka tuvākajā laikā visā Latvijā uzreiz nebūs Rietumeiropas drošības prasībām atbilstošas infrastruktūra, veloceliņi, ietves, apgaismojumsu.c.

Valsts tiesu ekspertīžu birojs 2014. gadā, analizējot 573 autotehniskās ekspertīzes, konstatējis, ka 136 gadījumos, tātad aptuveni ceturtajā daļā satiksmes negadījumu iemesls bijusi gājējuvai riteņbraucēju rīcība, kas  bija pretrunā satiksmes noteikumiem. Aizvadītajā gadā no visiem bojāgājušajiem satiksmes dalībniekiem 35% bija gājēji un 15% divriteņu braucēji, šī gada 10 mēnešos bojā gājis 41 gājējs. Katram riteņbraucējam un gājējam ir jāsaprot, ka bezatbildība, nevalkājot atstarojošo vesti un atstarotājus, var būt par iemeslu ne tikai paša apdraudējumam, bet var izraisīt avārijas situāciju, kurā cietīs citi satiksmes dalībnieki, kas lieto atstarotājus un apzinīgi ievēro satiksmes noteikumus. Akcentu likšana tikai uz infrastruktūras pilnveidošanu ir veselībai un arī dzīvībai bīstama. Labāk sagaidīt plašu un drošu velojoslu tīklu, gaišas, labi redzamas, vairāk regulējamas gājēju pārejas, gājēju tiltus un tuneļus veselam un spēka pilnam, nevis kādā kapu kalniņā.

Par satiksmes drošību šķēpi tika lauzti arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kurā piedalījās deputāti, par satiksmes drošību un ceļu būvi atbildīgās amatpersonas, citi eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Sarunas laikā tika iezīmētas galvenās satiksmes drošības problēmas, citu starpā zemais gājēju drošības līmenis apdzīvotās vietās tumsā, kā arī gājēju un velosipēdistu bieži neatdalītās pārvietošanās telpas no kopējās transporta līdzekļu plūsmas. Tas vēlreiz pamato nepieciešamību sargāt sevi un lietot atstarojošus elementus, nevis tumsā nostāties ceļa malā un gaidīt, kad tiks izbūvēta ietve vai veloceliņš un izvietots apgaismojums.

Cita starpā sēdē tika uzsvērts, ka pat nenozīmīga atļautā braukšanas ārtuma pārsniegšana ir viens no galvenajiem iemesliem, kas tiešā veidā var ietekmēt satiksmes negadījuma seku smaguma pakāpi. Izvērtējot reālos braukšanas apstākļus, ir atļautais un atbilstošais ātrums, kas bieži nav viens un tas pats. Sliktos laika apstākļos, kad ceļš ir slidens, piemēram, uz tumšā ledus, arī atļautie 90, 70 vai pat 50 km/h var būt pārāk liels ātrums, savukārt ideālos laika apstākļos neliela ātruma pārsniegšana var vēl nebūt izšķirošs avārijas iemesls. Tātad paralēli satiksmes noteikumu ievērošanai ir jāseko veselajam saprātam, kurš parādīs pareizo ceļu, ja arī tas nebūs precīzi aprakstīts satiksmes noteikumos.

Nav taisnība, ka Latvijā nevienu nesatrauc satiksmes drošības bēdīgā statistika, ka ir tikai runas bez reālas rīcības. Šogad deviņos mēnešos situācija ir kaut nedaudz uzlabojusies, tomēr ne pietiekami, lai runātu par kādu pozitīvu tendenci. Satiksmes negadījums ir ne tikai likumsakarība, bet arī nelaimīgs atgadījums, kāds teiktu liktenis, kuru nevar plānot un prognozēt. Tomēr, uz ceļa nelaimīgo likteņa pavērsienu var atbaidīt ar atstarotāju vai atstarojošo vesti.

Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis.