LAMB par satiksmes drošību

Bedres Rīgas ielās ir likumsakarīgs nepareizas ceļu ekspluatācijas un uzturēšanas rezultāts. Ilgtermiņa taupīšana uz ceļu seguma atjaunošanu, remonta darbi tika tad, kad bedres un plaisas jau masveidā lauž autovadītāju spēkratu riepas, diskus un dažkārt arī citus ritošās daļas elementus, ir novedusi pie iedzīvotāju protestiem. Autovadītājam ir tiesības pieprasīt vismaz normālus ceļus, ņemot vērā dažāda veida nodokļus. Turklāt autovadītājam var būt vienalga, kam šie nodokļi tiek maksāti, valstij vai pašvaldībai. Svarīgi, lai būtu pieņemama ceļu kvalitāte, bet tāda tā nav.

Publiskajā telpā lasām amatpersonu skaidrojumu, ka pie vainas ir laika apstākļi. Salam un atkusnim bieži mainoties, veidojas bedres un dabas untumus taču nevaram ietekmēt. Var piekrist, ka temperatūras svārstības nav ceļa segumam draudzīgas, tomēr, kādēļ viena iela ir kā izrakāts kartupeļu lauks, bet cita tīri pieņemama? Laika apstākļi abās bija vienādi. Ielās, kurās ceļa segums ir uzklāts atbilstoši kvalitātes prasībām, tā ekspluatācija un nomaiņa ir notikusi balstoties uz normatīvo aktu noteikumiem, segums ir pieņemams, bet tajos ceļos, kur pašvaldība ir centusies ietaupīt uz seguma kvalitātes rēķina, vai nav pārliecinājušies, ka būvfirmas izpilda visas kvalitātes un drošības prasības, autovadītāji lauž mašīnas. Ja centīsimies ar urbi kokam izurbt caurumu metālā, tas salūzīs, un vainīgs nebūs urbis, bet mēs paši, jo pieņēmām nepareizu lēmumu.

Rīgas domes Satiksmes departaments jautājumu risina administratīvi – ielās, kurās ir īpaši daudz bīstamu bedru, ierobežo braukšanas ātrumu un izvieto ceļa zīmes “Ieteicamais ātrums – 30 km/h” un “Nelīdzens ceļš”. Tātad, ja esi ieskrējis bedrē un pārplēsis riepu, pats vien esi vainīgs, jo diez vai brauci ar 30 km/h un redzēji taču, ka ceļš nav līdzens. Tātad nav arī ko prasīt no Rīgas pašvaldības kompensāciju, mācies bedres apbraukt! Arī nauda remontiem nepietiekot, jo Rīgas bedrēm šajā sezonā tiek tērēti 2 miljoni eiro, bet vajadzētu 7 – 8 miljonus. Ja netiks ievērota pareiza ceļu plānveida ekspluatācija, arī ar šiem miljoniem būs par maz. Ar slapjo asfaltu aizķepēta bedre, kurā vēl palicis ūdens un netīrumi, būtībā ir konkrētajā brīdī nepieciešama, tomēr vējā izmesta nauda, jo palīdz tikai īsu brīdi, un pavasarī tāpat būt jāveic kvalitatīvāks remonts. Salīdzinājumā ceļiem, kas Latvijā ir izbūvēti, izmantojot ES struktūrfondu finansējumu, ir izvirzītas striktas kvalitātes kontroles prasības, kuras ir jāievēro, un šie ceļi un ielas ir daudz izturīgāki.

Apdrošinātāji informē, ka aizvadītajā gadā kompensācijās par sadauzītām riepām ir izmaksāts 1 miljons eiro. Tātad KASKO polise ir viens no sirdsmieru veicinošiem elementiem. Tā, protams, nepasargās riepu uz ceļa, bet segs izdevumus par remontu. Šobrīd polises ir daudz pieejamākas un tās var iegādāties ar dalīto maksājumu. Turklāt KASKO atšķiras dažādām auto markām un modeļiem, tādēļ pērkot jaunu auto, var neizvēlēties mašīnu, kam ir īpaši dārga KASKO polise.

Bedres rada apdraudējumu ne tikai tehnikai, bet arī mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Izvairoties no tām, autovadītājs var veikt straujus un negaidītus manevrus, kā rezultātā var notikt sadursme ne tikai ar citu auto, bet arī ar riteņbraucēju un pat gājēju. Turklāt pēc izkļūšanas no kartupeļu lauka uz kāda labāka ceļa, autovadītājs dažkārt pat neapzināti iespiež dziļāk gāzes pedāli, lai atgūtu nokavēto.

Nebūsim orģināli, ja aicināsim autovadītājus šajos laika apstākļos braukt īpaši uzmanīgi, tomēr jāatzīst, ka  daudzās ielās arī piesardzīgs pārvietošanās veids nepasargās no iebraukšanas bedrē, jo tas nav iespējams bedru lielā skaita dēļ. Tomēr, ja nav paveicies, aicinām atcerēties, ka tas ir ceļu satiksmes negadījums, tādēļ būtu lietderīgi izsaukt policiju, ne tikai ātri nomainīt riteni un traukties tālāk. Tas noderēs, kaut vai, ja vēlēsities pieprasīt kompensāciju no ceļu un ielu saimniekiem, kas Rīgā pārsvarā ir pašvaldība.

Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 145 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.

Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis