LAMB par satiksmes drošību

Kopš februāra vidus Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD) un Ceļu policija uz Latvijas ceļiem veic automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudes, īpašu uzmanību pievēršot riepu stāvoklim. Pārbaudes pierādījušas, ka autovadītāju pieļautie pārkāpumi ir «kliedzoši» – īpaši satraucoša tendence autovadītāju vidū ir braukšana ar ļoti nodilušiem riepu protektoriem, kā arī ksenona gaismām, kuras apdraud citus braucējus.

Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš sarunā ar portālu «Apollo» stāsta, ka šī problēma ir ļoti nopietna, jo autovadītāji, braucot ar ļoti nodilušiem riepu protektoriem, pakļauj sevi akvaplanēšanas riskam.

«Slapjos laika apstākļos bīstama ir akvaplanēšanas iespēja – tad zem riepas veidojas ūdens slānis, un riepa ar nelielu protektora slāni nespēj šo ūdens slāni izspiest zem sevis. Ja riepa nespēj ūdeni izspiest, tad tā «uzpeld», un slīd peļķei pa virsu, un tas, savukārt, nozīmē, ka saķeres ar ceļu nav, līdz ar to bremzēšanas un stūrēšanas iespēju arī tikpat kā nav,» par braukšanas ar nodilušu riepu protektoru riskiem saka Rūtiņš.

Savukārt LAMB autokluba prezidents Juris Zvirbulis savos izteikumos bija skarbs. Viņš norādīja, ka autovadītājs, kurš brauc ar mašīnu, kas aprīkota ar riepām, kuru protektors ir ļoti neliels, piemēram, 0,3 mm, riskē ar savu galvu.

«Vadītājam droši vien kaut kas nav īsti kārtībā ar galvu, ja viņš var tādā pārsteidzošā veidā riskēt, ar visiem saviem līdzbraucējiem, ar citu satiksmes dalībnieku galvām, kas pārvietojas pa ceļu – velosipēdistiem, gājējiem, citiem braucējiem. Tas ir ļoti uztraucošs fakts,» saka Zvirbulis.

Tiesa, kā norāda Zvirbulis, nav nekas pārsteidzošs, ka tādi autovadītāji vēl tiek atrasti, un šajā gadījumā nevar runāt un aizbildināties par finansiālo stāvokli, kas neļautu nopirkt jaunas riepas. Zvirbulis saka, ka kvalitatīvas riepas ir tā ir lieta, kas ir saistīta ar veselību un dzīvību, un šajā jautājumā nevar būt nekādas atlaides un kompromisi.

«Plāno riepu protektoru problēma tagad aktualizējas tādēļ, ka tā kaite jau iepriekš ir bijusi pietiekami nopietna. Treknajos gados varbūt tā nebija tik izteikta, jo bija labāks kopējais finansiālais stāvoklis. Pēdējos gados statistika, diemžēl ir palikusi sliktāka. Ja iepriekš divus gadus bojāgājušo skaits bija nemainīgs, taču pagājušajā gadā bojāgājušie atkal bija vairāk, kas Latvijas mērogos ir visnotaļ iespaidīgi, un Latvija atkal ir līderos Eiropas Savienībā uz ceļiem bojāgājušo cilvēku ziņā. Tādēļ vajag šo tendenci apturēt un virzīt pareizā virzienā,» saka Zvirbulis.

Daudzi autovadītāji savus automobiļus aprīko ar ksenona lampām, kuras ir ievērojami spilgtākas, nekā parastās, halogēnās lampas. Jaunākiem auto modeļiem šāda tipa lampas ir komplektācijā, savukārt citu autovadītāju vidū tas ir kā sava veida modes kliedziens.

Kā saka Zvirbulis, kesona lampas ir modes kliedziens, taču, diemžēl, šajā gadījumā nozīmīgu lomu spēlē vadītāju tehniskā neizglītotība, uzstādot šīs lampas.

«Pirmkārt, tas ir modes kliedziens. Otrkārt, tā ir nedaudz nekorekta reklāma no šo lampu ražotāju puses, jo tiek teikts, ka šīs lampas apgaismo par 30-50% vairāk, kalpo vismaz trīs reizes ilgāk. Tajā pašā laikā tiek noklusēts, ka lukturim ir nepieciešams cits mehānisms, nepieciešams cits stikliņš, kā arī vēl virkne dažādu citu tehnisko lietu, kas arī būtu jāmaina. Visu to kopā saliekot, šis pasākums vairāk nav tik «salds un patīkams»,» par ksenona lampu uzstādīšanas iemesliem saka Zvirbulis.

LAMB prezidents arī norāda, ka ksenona lampas, ja tās tiek pareizi izmantotas, ir ļoti pozitīvs jaunievedums, kas parāda tehnoloģisko progresu autoindustrijā, taču nepareizi izmantotas šīs lampas var kļūt par ļoti negatīvu aspektu, jo tās var apgaismot pilnībā visu, izņemot ceļa malu. Un tas nozīmē, ka pretimbraucošajiem autovadītājiem ir risks tikt apžilbinātiem, kas, savukārt, var izraisīt avārijas riskus.

«Būtībā ksenona lampas ir kā skalpelis – tās var būt gan pozitīvas, gan negatīvas. Ja skalpelis ir ķirurga rokā, tad tas ir pozitīvs darbarīks, bet ja slepkavas rokās – tad negatīvs. Ja ksenona lampas izmanto un lieto pareizi, tad to var uzskatīt par tehnoloģisko sasniegumu, jo šīs gaismas dod daudz apgaismojuma un priekšrocību,» skaidro Zvirbulis.

Savukārt Auto asociācijas pārstāvis Pēteris Rubulis saka, ka šajā modes kliedzienā galvenā problēma ir tā, ka ksenona lampas tiek uzstādītas parasto, halogēno spuldžu vietā. Tā kā bieži mašīnas lukturis nav paredzēts ksenona lampām, rodas problēmas ar to, ka uzstādītās lampas nepareizi apgaismo ceļu, tādējādi pakļaujot riskam pretimbraucošos autovadītājus.

«Ksenona lampām ir citādāka konstrukcija, nekā halogēnajām gaismām. Pamatproblēma ir tā, ka gaismas stiprums ksenona spuldzēm ir krietni lielāks, un bieži vien šīs lampas nav pareizi noregulētas, tādēļ tās nepareizi apgaismo ceļu. Tā kā mašīnām, kurām jau aprīkojumā nav šīs ksenona lampas, tad pie nelīdzena ceļa, vai noslogotas aizmugurējās ass, šīs lampas arī izstaros gaismu nepareizi, tādējādi apžilbinot pretimbraucošos,» saka Rubulis.

Runājot par to, kā cīnīties pret autovadītājiem, kuri patvaļīgi uzstāda ksenona gaismas, Rubulis saka, ka vienīgā iespēja pret viņiem cīnīties ir uz ceļa.

«Šobrīd jau notiek pārbaudes, kad tiek mērīts protektora dziļums un pārbaudītas arī lampas. Tas ir ļoti apsveicams kopdarbs, un būtu labi, ja tas kļūtu par pastāvīgu pasākumu uz ceļiem, kā nevis vienreizēja akcija. Tad autovadītājs arī sapratīs, ka ksenona gaismas, ja vien tās nav automašīnas komplektācijā, ir nevis bauda, bet gan galvassāpes,» skaidro Rubulis.