LAMB par satiksmes drošību
Neskatoties uz visaizraujošākajiem Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas aicinājumiem eiropietis vislabāk ceļo Eiropā. Par to liecina sociloģiskās kompānijas Eirostat pētījumi, kuros Eiropas valstis kā vēlamākos ceļojuma galamērķus nosaukuši 80% aptaujāto Eiropas valsts pilsoņu. Savukārt tūristu vidū 78% ir tieši auto un mototūristi, kas liecina par autotūrisma attīstības optimistiskajām perspektīvām Eiropā kopumā un, protams, arī mūsu valstī. Latvija nav Spānija, kura jau vairākus gadus ir Eiropas tūristu apmeklējumu līdere, tomēr arī mūsu valstī ir tūristiem piemēroti apskates objekti un atpūtas vietas, būtu tik piemērots serviss. Tieši servisa kvalitāti aptaujātie eiropieši ir nosaukuši kā vienu no būtiskākajiem ceļojuma izvēles kritērijiem. Tas būtu jāņem vērā katram ierēdnim un uzņēmējam, kuri ir ieinteresēti valsts labklājībā. Pie kam interesanti, ka valsts, kurā 2011. gadā bijis vislielākais tūristu pavadīto diennakšu pieaugums ir nevis Itālija vai Grieķija, bet Lietuva.
Kopumā vērtējot tūrisma iespējas Latvijā, jāsaka, ka daudz kas pēdējos desmit gados ir paveikts, un fakts, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju ceļo pa pašu dzimteni, ir saistīts ne tikai ar krīzi, bet arī piedāvātajām iespējām, kuru apjoms pieaug ar katru gadu. Tajā pat laikā ne tuvu viss potenciāls tiek izmantots, un sabiedrisko organizāciju uzdevums ir norādīt uz nepilnībām, lai aizstāvētu sabiedrības, tajā skaitā ceļot mīlošo autovadītāju intereses.
Acīmredzamas problēmas daudz kur vērojamas pašvaldību un uzņēmēju sadarbībā. Lai arī bieži ideālais modelis būtu pašvaldības un privātā partnerība, kur katrs nāk ar savu ieguldījumu, piemēram, pašvaldība ar zemi, bet uzņēmējs ar infrastruktūru, realitātē bieži notiek kāda neizskaidrojama savstarpēja stīvēšanās, kā rezultātā cieš gan iesaistītie gan sabiedrība kopumā. Piemēram, labi zināms, ka viens no autotūristam vitāli nepieciešamiem infrastruktūras objektiem ir aprīkotas stāvvietas. It īpaši ūdeņu, tajā skaitā jūras tuvumā. Šobrīd to vai nu nav vispār, vai tās ierīkotas vairākus kilometrus no atpūtas vietas un bieži nav pieņemami aprīkotas kaut vai ar tualetēm un atkritumu urnām. Mūsdienīgas stāvvietas nepieciešamas arī no „zaļās domāšanas” viedokļa, jo automašīnu skaits nesamazināsies atkarībā no stāvvietu skaita, un, ja nebūs iespēja auto atstāt aprīkotā stāvvietā, tā var tikt atstāta zaļajā zonā vai kādā citā nepiemērotā vietā.
Spilgts piemērs trūkumiem minētajā sadarbībā ir inovatīvo, mucām līdzīgo mājiņu izvietojums vairākās vietās jūras krastā un domstarpības ar vietējām varas institūcijām. Neiedziļinoties katrā konkrētajā situācijā, jāsaka, ka virzībai tomēr jābūt attīstības, nevis nojaukšanas, sodīšanas vai aizliegšanas virzienā. Skaidrs, ka tūristus interesē mūsu jūras krasts, nevis nakšņošana pie kāda purva „jautrā odu” kompānijā, tādēļ maksimāli būtu jāmeklē iespējas, kā uzņēmējam palīdzēt, jo tieši pie viņa brauks autotūristi un tieši viņš maksās nodokļus.
Specifisks autotūrisma veids ir kemperu kustība, kurā tūristi pārvietojas jau dzīvošanai aprīkotos transporta līdzekļos, kas dod neatkarības un patstāvības sajūtu. Kemperu klubi Eiropā jau zināmi kopš aizvadītā gadsimta vidus un šobrīd ir īpaši populāri, tādēļ svarīgs uzdevums ir attīstīt piemērotu stāvvietu un maršrutu tīklu tieši šiem ceļotājiem visā Latvijā ne tikai šur tur Jūrmalā.
Eiropā arvien lielāka nozīme tiek piešķirta vides aizsardzībai, transporta līdzekļi kļūs videi arvien draudzīgāki, ar mazākiem CO2 izmešu apjomiem, mazākas kubatūras motoriem, iespējams pēc vairākiem gadu desmitiem kļūs izdevīgi ceļot elektromobiļos, tomēr autotūrists nepazudīs, un viņš ir jāpiesaista Latvijai arvien aktīvāk.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.
Juris Zvirbulis,
Autokluba LAMB prezidents,
Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu projekta Nr. 1DP/1.5.2.2.2/11/APIA/SIF/108 “Latvijas automoto biedrības administratīvās kapacitātes stiprināšana satiksmes dalībnieku zināšanu līmeņa paaugstināšanai” ietvaros. Par publikācijas saturu atbild Latvijas automoto biedrība.
